Mārsnēnu pagasts tiek saukts par latviskāko pagastu, kā dēļ šeit izveidots arī saules pulkstenis un veselības taka izmantojot tautiskās jostas motīvus, tajā ievijot latvju zīmju rakstus.

2– 4. gs. tagadējā Mārsnēnu pagasta teritorijā dzīvojuši lībieši un igauņi, par ko liecina arī apkārtnes vietvārdi. Domājams, ka Mārsnēnu nosaukums (Marzenhof) cēlies no lībiešu vārda “mare” vai igauņu “meri”, kas tulkojumā nozīmē “jūra”, jo pirms tūkstošiem gadu te atradušies vairāki ledāja sprostezeri, kas dēvēti par jūru.

Teiksma stāsta, ka senos laikos Tribalsa kalnā bijusi Māras baznīca, bet tajā iespēris zibens un bojā aizgājuši arī baznīcēni.