Pirmais piemineklis Cēsu kauju un kritušajiem igauņu karavīru atcerei atklāts 1923. gada 5. augustā. Tā atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste un Igaunijas sūtnis Latvijā Jūlijs Saljemā.
Kapos apbedīti 16 igauņu karavīru, kas 1919. gada jūnijā krituši Cēsu kaujās ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju. Četri no viņiem vēlāk pārapbedīti dzimtenē. Piemineklis – 3,4 m augsts betona obelisks, celts par vietējo iedzīvotāju savāktiem ziedojumiem. Pēc Ķikuru māju saimnieka Kārļa Bierņa meta darinājis amatnieks Dāvis Gruzde. Granīta plāksni izkala Cēsu akmeņkalis A.Sproģis.
Obeliska apakšējā daļā betonā iegravēts uzraksts: “KĀPĀT UZ SĀRTU, NESĀT BRĪVĪBU”. Obeliska pamatnē iestiprināta melna granīta plāksne ar tekstu: “LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠAJIEM IGAUNIJAS KARAVĪRIEM 1919. GADĀ. VESELAVAS PAGASTA SABIEDRĪBA”.
