Ģūģeru (Āra kalnā) senkapi atrodas Priekuļu novada, Priekuļu pagastā, ceļa Cēsis-Priekuļi-Vecpiebalga (P30) malā, aptuveni 3 km aiz Priekuļiem. Šos senkapus kādas Baltijas somu kopienas pamestas apmetnes vieta ierīkoja un laikā no 8.-12. gs. (vēlajā dzelzs laikmetā) izmantoja senie latgaļi.
Tie tika atklāti 1988.gadā, kad sāka iztaisnot Cēsu – Vecpiebalgas ceļu. Ģūģeru senkapu aizsardzības izrakumos, kas no 1989. līdz 1991. gadam notika arheoloģes Zigrīdas Apalas vadībā, izpētīta 7500 m2 platība.
No izrakumos atsegtajiem 160 apbedījumiem vairākums pieder līdzenajiem skeletkapiem ar latgaļiem raksturīgo pretējo (sievietes apbedīja ar galvu rietumu, vīriešus – ar galvu austrumu virzienā) orientāciju. Nelielā skaitā atsedza arī simboliskos un ugunskapus. Starp apbedījumiem ievērojami lielā skaitā tika atrastas ugunsritu bedres.
Ģūģeru kapulauka raksturīgākā iezīme ir neparasti liels skaits kapa piedevām bagātu apbedījumu, kas pieder seno latgaļu sabiedrības virsslānim. Kopā iegūtas 1700 senlietas. Sieviešu nepostīto kapu inventāros konstatēti 3-4 bronzas vainagi, 5-7 kaklariņķi, ar bronzas gredzentiņiem un spirālēm bagātīgi rotātas villaines. Vīriešu kapos atrasti divasmeņu zobeni, kaujas naži, šķēpi, krūšu rotas ar putniņu piekariem, karavīra aproces un citi dižciltīgo apbedījumiem viņsaulē līdzi doti priekšmeti.
Kapavietas bijušas sagatavotas ļoti rūpīgi – izklātas ar dēlīšiem vai bērza tāsīm, vai izdedzinātas. Mirušie apglabāti arī bluķa šķirstos, kas bagātākajiem bijuši izklāti ar zvērādām.
Pie ceļa 1990.gadā atklāja dobumakmeni – kulta vietu. Akmeni vēlāk pārvietoja 20m uz ziemeļiem, tuvāk avotam. Atrastas arī ziedojumu pēdas, kas saistāmas ar seniem maģiskiem rituāliem. Ziedots pat pirksts ar visu gredzenu.
