Sākums Apskates objekti Daba Pieškalnu zviedru priede

Ceļa Cēsis – Ērgļu klintis kreisajā pusē (vietējās nozīmes autoceļš 292) atrodama Pieškalnu (arī Pieškaļu) Zviedru priede, klajumā izaudzis koks ar rauktu stumbru.

2018.gadā vietējais novadpētnieks Aigars Rakulis to attīrīja no apauguma, izpētīja apkārtni, noteica ar urbumu tās vecumu un pašlaik ierīko informatīvu stendu. Tajā apkopotā informācija satur sekojošas atziņas:

Pieškalnu Zviedru priede (vēsturiski ‑ Pieškaļu)  ir valsts nozīmes aizsargājams dabas piemineklis, pēc sugas piederības parastā priede (Pinus sylvestris). Saskaņā ar 2018. gada mērījumiem, tā ir ~250 gadus veca un tās stumbra apkārtmērs ir 278 cm. Tā saucamās “zviedru vietas” (tādas kā Zviedru priedesZviedru ceļiZviedru kalni un pat Zviedrupīte) Ziemeļvidzemē ir plaši izplatīta, bet maz skaidrota parādība.

Sīkāk iepazīstot to izplatības areālu un kategoriju daudzveidību, nonākam pie atziņas, ka šīs vietas, lielākoties nav saistāmas ar reāliem 16. ‑18.gadsimta vēstures notikumiem. Īpatnēja ir folklorā sastopamā zviedru koku izcelšana nostāstos (galvenokārt priedes, paegļi, retāk egles). Par šiem īpatnējiem kokiem, kas parasti ir ar rauktu (zemu) vai  savērptu stumbru stāsta visnotaļ vienveidīgu motīvu plašā Baltijas apgabalā (Rietumigaunija, ziemeļu un centrālā Vidzeme).

Un proti – zviedru virsnieki no Vidzemes projām ejot, stādījuši šos kokus ar saknēm gaisā, teikdami: “Ja priede augs, tad zviedri nāks atpakaļ”. Un tā kā koki vienmēr ieaug, tad tāpēc arī zviedri vienmēr atgriežoties. Ar zviedriem šeit gan jāsaprot nevis tautību, bet zemnieku skatījumu uz militārajām norisēm- kariem, kuri dzelzs laikmetā un viduslaikos vienmēr atkārtojās. Līdz ar to šis zviedru karavadonis  (virsnieks, ģenerālis, pulkvedis utml.) ir uztverams kā alegorisks karu simbols. Zviedru priedes vēl mūsdienās ir populārs sižets lauku vecākās paaudzes atmiņā, bet kā dabas pieminekļi saglabājušās tuvākā apkārtnē- Vaidavā, Āraišos, Valmierā, kā arī Piebalgā u.c.

Apmēram 250 metrus dienvidrietumos priedei – priežu silā, iegarenā uzkalniņā, kartēs nereti tiek iezīmēta Zviedru skansts. Ar moderniem mērinstrumentiem (ģeoradars, metālmeklētājs) pārbaudot reljefa krokojumus un apaļos uzkalniņus, tika noskaidrota to dabīgā izcelsme. Tāpat, apsekojot Pieškalnu Zviedru priedes apkārtni, neizdevās atrast citas materiālas vēstures liecības no t.s. zviedru laikiem Vidzemē (1629.-1721.g.). Tāpat iztrūkst jebkādu pierādījumu, ka Livonijas kara Cēsu kauja 1578. gada 21. oktobrī notika Pieškalnu māju tuvumā. Dendroloģiskā urbumā noteiktais Pieškalnu Zviedru priedes vecums uzrāda, ka tā sākusi augt tikai ap 1768. gadu, kad zviedru karaspēks gandrīz 50 gadus jau bija pametis Vidzemi.

Nedaudz lejup pa Gauju no Ērgļu klintīm līdz 1950. gadiem darbojusies Pielekšu pārceltuve. Tajā pašā laikā Pieškaļi tika pārdēvēti par Pieškalniem. Šeit uzbūvēja starpkolhozu putnu fabriku, kas nonāca kopsaimniecības “Sarkanais karogs” pārziņā. Darbiniekiem uzbūvēja 2 daudzdzīvokļu mājas un atsevišķas privātmājiņas, izveidojot ciematiņš ar nosaukumu ‑ Pieškalni. ~ 1685.gadu sastādītajā zviedru kadastra muižu kartēs mājas apzīmētas kā Peschall un Peschian, tāpat arī 19.gadsimta kartēs, kur uz ziemeļiem no Pieškaļu ezeriņa konstatējama tikai viena atsevišķa zemnieku saimniecība.

Priedes Latvijas klimatā var izaugt līdz pat 45 metrus augstas, un sasniegt 400 gadu vecumu, bet zināmos gadījumos pat pārsniegt 450 gadus.

Atrašanās vieta