Sākums Apskates objekti Muižas, muzeji & pieminekļi Piemiņas akmens Cēsu kaujās kritušajiem igauņu karavīriem Skangaļu muižā

Piemiņas akmens Cēsu kaujās kritušajiem igauņu karavīriem Skangaļu muižā Muižas, muzeji & pieminekļi

Skangaļu muiža, Liepas pagasts, Priekuļu novads

22.jūnijā Skangaļu muižā, Priekuļu novadā, godinot Cēsu kauju dalībniekus un Kalevlaste Maleva bataljona cīnītājus, tika atklāts piemiņas akmens.

Šeit notikusī latviešu un igauņu apvienotā karaspēka uzvara kaujā par Skangaļu muižu bija Cēsu kauju lūzuma punkts, jo tās rezultātā Niedras valdības karaspēks sāka vispārēju atkāpšanos. Kaleviešu kaujas zaudējumi pie Skangaļu muižas ieņemšanas bija 58 karavīri, skaitot kopā kritušos un ievainotos. Piemiņas vietas izveidē lielu atbalstu sniedza igauniju puse.

Uzbrukums landesvēristiem sākās jau 1919. gada 22. jūnija agrā rītā pulksten sešos trīsdesmit, kad kaleviešu 3. rota ar bruņotā vilciena desantu ielauzās Skangaļu muižā un tur saņēma 2 lielgabalus, tomēr ienaidnieks pārgāja pretuzbrukumā un uzbrukums neizdevās. Nedaudz vēlāk dienas vidū uzbrukumu atkārtoja, un pēc niknas tuvcīņas landesvēristus izsita no Skangaļu muižas. Trofejās ieguva ložmetējus, lielu daudzumu munīcijas un citus kaujas piederumus, un vēl pēc divām stundām igauņi jau ieņēma svarīgo ceļu mezglu pie Startu kroga.

Šīs piemiņas vietas izveide ir Latvijas un Igaunijas nevalstisko organizāciju un Pestīšanas Armijas kopīgs projekts. Tieši pirms gada notikusi sarunas starp Igaunijas Aizsardzības Spēku Kalevi bataljona komandieri, Kalevi Virsnieku kluba prezidentu, biedrības “Latviešu Strēlnieku apvienība” pārstāvi, Pestīšanas armijas vadītāju un Igaunijas kara muzeja pārstāvi, kurā tika panākta vienošanās par tālāko sadarbību, kā arī parakstīts nodomu protokolu, kas iezīmēja katras puses pienākumus.

Skangaļu muiža ir nozīmīgs arhitektūras, kultūras un militārās vēstures objekts Priekuļu novadā aptuveni 20 kilometrus no Cēsīm. Tas ir Pestīšanas Armijas īpašums. Savulaik Skangaļu muiža ir piederējusi bijušā Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes mātes vecākiem. Latvijai atgūstot neatkarību, Palmes ģimene atjaunoja savas tiesības uz muižu un atdāvināja to Pestīšanas armijai dažādu sociālu projektu īstenošani. Pestīšanas armija atjaunotajā muižas kungu mājā izveidojusi viesu namu un Palmes ģimenes muzeju. Šobrīd šeit tiek organizētas bērnu vasaras nometnes, sniedzot iespēju sociāli neaizsargātiem bērniem izglītoties un jēgpilni pavadīt brīvo laiku, kā arī semināri un konferences.

Atrašanās vieta