Līču – Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā, bet pat tiem, kas ir pieredzējuši Gaujas laivotāji, tās var būt pārsteigums, jo no pašas upes klintis nav saskatāmas. No klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti, kas izgrauzuši klintīs dažāda garuma alas un nišas
Līču klintis ir diženas, līdz 30 m augstas un ap 200 m platas smilšakmens klintis. Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji apslēpj to sarkano krāsu. Te atrodas spēcīgs avots, augstu virs pakājes – ala. Sienas pirmā pakāpe ir 20 m augsta, otrā – 10 m. Klintīs vairākas alas, nišas, avoti.
Līču klinšu ziemeļu galā atrodas dažus metrus plata, līdz 7,5 m dziļa, ap 20 m gara aiza, kuras galā ir ap 9 m gara ala. Aizā vēl ir otra 6 m gara ala ar avotu, ala atrodas 2 m virs aizas grīdas. Alai trīs izejas.
Laņģu klintis ir 11m augstas. Laņģu klintis atrodas uz dienvidiem no Līču klintīm, lejpus Renču strauta. No Lielās Laņģu alas iztek Bezdibeņa avots. Ala ir 48 m gara un bez dibena. Tajā ir vismaz 4 m dziļš avota ūdens. Alā ļoti bīstami ieiet.
Laņģu niša atgādina miniatūru Gūtmaņa alu. Tās platums 10 m, augstums līdz 3,5 m, garums 6 m. Vidējā Laņģu ala – 30 m gara, no tās izplūst avots.
Vizuāli Liepas māla karjers šķērsgriezumā atgādina kārtainu pīrāgu, kurā mijas pelēkzaļi toņi ar sarkanbrūnajiem. Liepas mālu karjerā atrodas Lodes bruņuzivju iegula, kas ir otra lielākā devona mugurkaulnieku fosiliju atradumu vieta pasaulē (aiz Miguašas Kanādā). Lodes mālu karjeram izmirušo zivju mazuļu unikālās saglabātības pakāpes ziņā nav līdzvērtīga pasaulē — te ir atrasti bruņuzivju un kaulzivju mazuļi dažādās attīstības stadijās, arī dzelkšņaino zivju — akantodu jaunas ģints un sugas mazuļi. Lodē vien ir atrastas 15 izmirušu zivju sugas (tajā skaitā piecas zinātnei jaunatklātas zivju sugas), kā arī daudzveidīgs vēžveidīgo un augu atlieku klāsts.
Atrasto fosiliju stends atrodas arī Latvijas Dabas muzejā.
Takas maršruta karte pieejama ŠEIT!
