Jaunumi

Uzzini aktuālo informāciju par tūrismu Priekuļu novadā.

Veselavas muižā iespējams apskatīt 1798. gada Livonijas atlantu

27. maijā Veselavas muižai glabāšanā uz nenoteiktu laiku nodota Ludviga Augusta Mellīna 1798. gada grāmatas “Livonijas atlants” oriģināls.

Ludvigs Augusts grāfs Mellins (dzimis 12. janvārī 1754. gadā Tuhalā, šodien Kozes pagasts, Harju apriņķis, Igaunija  bija Baltijas vācu muižnieks un liberāls politiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem sava laika baltiešu kartogrāfiem.

Ludvigs Augusts Mellins dzimis grāfa Karla Johana Mellina un viņa sievas Anna Gertrūda fon Staala ģimenē, kā ģimenes astotais bērns Tuhalas muižā . Pamatizglītību (cita starpā, latīņu, franču, matemātikas un astronomijas)  viņš saņēma galvenokārt no sava pasniedzēja, teologa Berenda Johana Kampmanna.

Krievu cariene Katrīna II noteica, ka 1767. gadā talantīgais zēns pavadīs divus Bernē dzīvojošos Holšteinas-Gottorpas prinčus Vilhelmu Augustu un Pēteri Frīdrihu Ludvigu – ceļojumā pa Eiropu (Vāciju, Šveici, Franciju un Itāliju) .Starp  Mellinu un prinčiem izveidojās cieša draudzība.

Ilgu laiku viņš studēja Boloņā. Uz īsu brīdi viņš apmeklēja Getingenas  universitāti. Īpaši jāatzīmē Mellina tikšanās ar Albrechtu fon Halleru un audience pie pāvesta Klementa XIV.

Militārais laiks

Pēc atgriešanās Kreivijā Ludvigs Augusts Mellins 1773. gadā sāka dienēt Krievijas militārajā dienestā. 1774. gadā viņš piedalījās karā starp Krieviju un Osmaņu impēriju. No 1773. līdz 1883. gadam strādāja Sanktpēterburgā Krievijas Ģenerālštāba topogrāfijas nodaļā. Šeit Mellins kļuva par kartogrāfijas ekspertu.

1781. gada jūlijā apprecējās ar baltvācu augstdzimušo Helēnu Augustu fon Mengdenu-Altenvogu. Pārim bija trīs meitas. 1783. gadā viņš pameta militāro dienestu.

Politiķis

Mellins pārcēlās uz Livonijas galvaspilsētu Rīgu un apmetās tuvējā Bīriņu muižā, kuru viņa sieva bija saņēmusi pūrā. No turienes bez daudzveidīgajām zinātniskajām aktivitātēm viņš aktīvi iesaistījās politiskajā darbībā. Mellins ieņēma nozīmīgus amatus Livonijā: no 1783. līdz 1786. viņš bija Rīgas apriņķa vadītājs un no 1786. līdz 1795. gadam Rīgas apriņķa tiesnesis; 1795. gadā kļuva par Livonijas tiesas piesēdētāju. No 1797. līdz 1818. gadam Mellins bija Livonijas Landrāta dalībnieks un no 1804. līdz 1807. gadam pagasta tiesas tiesnesis vairākos pagastos.

Pēc cara Aleksandra I ierosinājuma 1814.gadā Mellins tika iecelts par  Livonijas Lauku lietu komitejas Rīgas departamenta locekli. Tur viņš apņēmās uzlabot lauku iedzīvotāju situāciju. Viņš aizstāvēja jaunu lauksaimniecības likumu un atbalstīja landrāta Friedricha Vilhelma fon Zīversa reformu partiju. Kā viens no liberālākajiem politiķiem Mellins 1819. gadā atbalstīja zemnieku atbrīvošanu no dzimtbūšanas Livonijā.

Mellins strādāja, lai samazinātu zemnieku pienākumus rekrūtēšanā un piedalīšanās publiskajos darbos. Zemnieku bažas un sūdzības par bruņinieku netaisnīgo attieksmi drīz vien aizveda Mellinu uz Sanktpēterburgu. Viņš ātri nonāca konfliktā ar Livonijas Landrātu, it īpaši ar Livonijas bruņiniecības locekļiem, kuri baidījās par savām tradicionālajām feodālajām privilēģijām. Bruņinieku spiediena dēļ viņam 1818. gadā beidzot bija jāatkāpjas no Landrāta kolēģijas.  Par spīti tam viņš palika politiski ietekmīgs.

1835.gadā viņš Rīgā nomira, apglabāts Latvijā Bīriņos. Piemiņas akmens viņa dzimšanas vietas Tuhalas parkā Igaunijā vēl šodien atgādina par viņu.

1798. gadā Rīgā tika izdots, galvenā daļa no Mellina galvenajiem kartogrāfiskajiem darbiem, Līvzemes jeb abu guberņu un hercogistu Līvzemes un Estzemes un Ozeles provinces atlants . Jau 1794. gadā tika izdrukātas dažas lapas. Pirmo impulsu darbu uzsākšanai deva toreizējā Krievijas Lielhercoga, vēlākā cara Pāvila I vizīte 1782. gada novembrī Rīgā, kurš kritizēja precīzu karaspēka karšu trūkumu Livonijai. Mellinam tika uzticēts darbs. Savas darbības laikā viņš atzīmēja vairākas kļūdas esošajās kartēs. No 1791. līdz 1798. gadam Mellins intensīvi strādāja pie atlanta. Viņam bija vairāk nekā 200 vietējie ārštata darbinieki, kuri ceļoja, lai noteiktu savas valsts daļas.Viņš izmantoja arī astronomiskus novērojumus.

Atlants 1798. un 1810. gadā loksnēs tika izdrukāts arī Leipcigā. Mellina publicētais Atlants bija paredzēts, lai pabeigtu Augusta Vilhelma Hupela (1737-1819)darbu “Topogrāfiskās ziņas par Līv- un Estlandi” Šis darbs bija 19. gadsimta pirmajā pusē, labākais un detalizētākais kartes darbs reģionā.

Atlantā ir iekļauta apskates karte un 14 Livonijas, Igaunijas un Sāremā salu apļu kartes, kuru mērogs ir 1: 200 000, četri no tiem mūsdienu Latvijā un desmit mūsdienu Igaunijā. Savā darbā Mellins sīki un ar precizitāti apkopo visas kartogrāfiskās zināšanas par reģioniem.

Papildus piekrastei, salām un vietām, atlants satur arī detalizētu informāciju par pilsētām (stiprinātu pilsētu, atklāto pilsētu, pili, iznīcināto pili, muižu, liellopu audzētavu, ciematu), svarīgas ēkas (pagasta baznīca, kapela, kapenes, krogs, pierobežas stacija, dzirnavas) , Infrastruktūra (osta, bāka, pasta ceļš, liels valsts ceļš, baznīcas komunikācijas ceļš), topogrāfija (meži, purvs, smiltis, jūra, jūras klintis), administratīvās robežas un vēsture (“kaujas lauks”) [4]. Atlantu papildina dekoratīvs piederums (kasetnes, ģerbonis un dažas pilsētas ainavas). Leģenda ir rakstīta paralēli vācu un franču valodā. Šī skala ir norādīta, Livonijas jūdzēs un kopējā Vācijas jūdzēs.

 

Pievienot komentāru