Godinot Igaunijas Neatkarības dienu – piedāvājam apmeklēt kritušo igauņu karavīru piemiņas vietas Priekuļu novadā
Šodien, 24.februārī, savus nacionālos svētkus – Neatkarības dienu svin viena no Latvijas kaimiņvalstīm – Igaunija.
Sveicot Igaunijas tautu tās valsts svētkos, un atsaucoties uz zemāk pieejamo informāciju, aicinām nolikt ziedus un iedegt svecīti kādā no kritušo igauņu karavīru piemiņas vietām Priekuļu novadā:
1. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai Liepā
1919. gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas atcerei veltītais piemineklis Liepā atklāts 1935.gada 11.augustā. Tas ir otrs lielākais pēc Cēsu pilsētā uzstādītā pieminekļa, kas veltīti šiem izšķirošajiem Brīvības cīņu notikumiem.
Pieminekli izstrādāja un realizēja tēlnieks A. Julla. Pamatnes labajā pusē datējums 1919.22.06. un dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa vārdi:
“LATVIET, TEV TĒVZEMES BRĪVĪBU VAROŅI SNIEDZA KĀ BALVU, KAD ŠAI VIETAI TUVOJIES TU, ZEMU LIEC SAVU GALVU”. Kreisajā pusē granīta plāksne ar uzrakstu: “IGAUŅI! PIEMIŅA JUMS: TALKĀ NĀCĀT MUMS.”
2. Piemiņas akmens Cēsu kaujās kritušajiem igauņu karavīriem Skangaļu muižā
Skangaļu muižā, Priekuļu novadā, godinot Cēsu kauju dalībniekus un Kalevlaste Maleva bataljona cīnītājus, tika atklāts piemiņas akmens.
Šeit notikusī latviešu un igauņu apvienotā karaspēka uzvara kaujā par Skangaļu muižu bija Cēsu kauju lūzuma punkts, jo tās rezultātā Niedras valdības karaspēks sāka vispārēju atkāpšanos. Kaleviešu kaujas zaudējumi pie Skangaļu muižas ieņemšanas bija 58 karavīri, skaitot kopā kritušos un ievainotos. Piemiņas vietas izveidē lielu atbalstu sniedza igauniju puse.
3. Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem pie tilta pār Raunu
1919. gadā no 6. aprīļa līdz 21. aprīlim Brīvības cīņās pret landesvēru Raunas un Gaujas krastos varonīgi cīnījās Igaunijas 3. divīzijas 6. pulks (komand. K.Tallo), 3. pulks (komand. J.Krūss) un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu pulks (komand. K.Berķis).
2004. gadā, kad atzīmēja Cēsu kauju 85. gadskārtu, Priekuļu pagastā Cēsu – Valmieras šosejas malā pie tilta pār Raunas upi atklāja piemiņas akmeni šajās kaujās kritušajiem 110 igauņu un 44 latviešu karavīriem.
4. Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem igauņu karavīriem, Veselava
1919. gada vasarā risinājās viens no galvenajiem notikumiem Latvijas brīvības cīņu laikā – Cēsu kaujas . Pie Veselavas krita 16 igauņu karavīri, četrus no tiem aizveda uz Igauniju, divpadsmit apglabāja Veselavas kapos. Pieminekļa celšana notika pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas.
Pieminekļa plāksnē teksts: ”LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CIŅĀS KRITUŠIEM IGAUNIJAS KARAVĪRIEM 1919.GADĀ Veselavas pagasta sabiedrība”.
Godinot un sveicot Igaunijas tautu tās Neatkarības dienā!
Teksta audio versija ir pieejama zemāk pievienotajā audio failā
